Heli Lāksonena ir viena no populārākajām dzejniecēm Somijā. Publiku viņa iekarojusi un apbūrusi gan ar rakstīto tekstu, gan šarmu, ko liek lietā, lasot savus dzejoļus uzstāšanās reizēs. Heli grāmatas un klausāmgrāmatas (CD) Somijā iznāk desmitos tūkstošu eksemplāru.

Lasītāju un klausītāju interesi rada viņas veselīgā, izprotošā un jūtīgā attieksme pret apkārt notiekošo, cilvēciskais tiešums, psiholoģiskā precizitāte un nevairīšanās no dabiskā, kā arī viņas savdabīgā valoda. Heli Lāksonena dzejoļus raksta un lasa dienvidrietumu somu valodas dialektā. Atdzejojot somu dzejnieci, Guntars Godiņš izmantojis Vidzemes lībiskā dialekta iezīmes un runas veidu, ko lieto Igaunijas pierobežā ap Ainažiem un Salacgrīvu.

Heli Lāksonena dzimusi 1972. gadā Turku, bērnību pavadījusi Ūsikaupunki pilsētā, studējusi Turku Universitātē somu valodu, ieguvusi maģistra grādu filozofijā. 1992. un 1999. gadā līdztekus studijām Turku Universitātē dzejniece Tartu Universitātē mācās igauņu valodu. Studiju laikā Tartu Heli satikās ar igauņu dzejniekiem Janu Rahmanu (Jan Rahman), Contru, Kauksi Ili (Kauksi Üle) u.c., kas raksta dzejoļus Dienvidigaunijas dialektā. Tas rosināja Heli dzejoļus rakstīt pašas bērnības valodā.

Grāmatas «Kad gos smei» atdzejojums tapis ar Somijas Literatūras informācijas centra FILI atbalstu.

Mēs a gov skatās teļļuk.

Tas skumst pec māt un es pec tēv,

mēs ab diu

liks kamina ugun,

nogrūdis snieg no jumt,

no trepem nodouzis led.

Mēs grib sasniekt apnikum pasouls rekord,

bet tas būs pārak skumig,

un es liek gov mašina

un laiž,

lielveikal mašinplaci uzvelk roķen un tais soulit.

Un oi! Kā man patik, kad gos smei.